( Iz O.M.© archīva, ANNO ~ 2004. )
Agri no rīta, pohains pēc velna,
Izeju ielās - tumsiņa melna,
Pretī man streipuļo analogs mūlis:
Žakete novemta, vaļā tam ķūlis.
Meklēju kašķi: man sabīdās teksti,
Pieminot pankūku, māti un krānu,
Šis man tā sirsnīgi ievelk pa seksti ~
Maucos pret sētu un atdauzu sānu.
Pieslienos kājās un paķeru dēli,
Vilkšu pa bēniņiem minētam purnam,
Nospļaujos nicīgi, aiziedams cēli ~
Šitādi nūģi man sen jau līdz ... gurnam!
Rīklē man kasās un mēle kā klucis,
(Vakardien pārmēru brūķēju šņabi),
Būtu es turējis žaunas un mucis ~
Možka pat beigtos šis konfliktiņš labi...
Miskastes runčuki kautiņu vēro,
Tēlojot lauvas un uzbožot vilnu,
Viņi dēļ dzimtenes nekāro sērot,
Toties – spēj ievērtēt miseni pilnu!
P.S. Interesentiem (t.sk. – priekš anonīmas izlamāšanās) & lietišķai saziņai: @-mail: ontuns.mazpisans@cc.lv |