 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Patiesība par kaķiem |
| Visi tie, kas negribēja domāt, Visi tie, kam ātri bija skriet, Pārtapa par kaķiem, kuru lomā Bija lēnam grozīties. Kur iet? Istaba, tad atkal cita priekšā, Tā no rīta, līdz pat vakars klāt, Skatīties, ko citi sadarīja, Tikai murrāt vai nu arī šņākt. Visi kaut ko runā, kaut ko dara, Kaķim vienmēr padoms prātiņā. Nesanāk, nu, runci, sēdi, domā, Mazāk runāt sanāk, vairāk maliņā. Kādreiz, kad tie negribēja domāt, Tas bij tādēļ, ka tie visu zin, Tagad sanāk, viņu lielā lomā – Zivtiņa un runas nav ne cik. Visi tie, kas negribēja domāt, Kas maz klausījās, bet runāja – Tiem ir tagad zivtiņa un bļoda, Kurā pienu lej, un tad – kad manīja. Kaķiem rūgtums ir uz pleciem nesams, Bezdarbība liek pie domām tiekt. Katram kaut kā liktens māca aptvert, Cik ir iespēju, ko sanāk liegt. 08.11.2004 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |