 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Trepe |
| Tagad nu tu redzi, kam tad vajadzīgs ir draugs. Kad tu paliec dikti viens, skaitlis pušu rauts. Tagad nu tu redzi, kādēļ vērts ir saukt – Protams, arī sadzirdēt var tad, kad klusēt ļauts. Tomēr, ja nu klusējis it ilgu laiku – prom, Klusums varbūt parasts ļoti, nemanīs neko. Tādēļ labāk nenoslēgties, ja nu aizmirsīs, Viens prot arī atcerēties, citam – iekremtīs. Pašam bail par to, kā būtu, ja es justos viens, Paldies Dievam, cenšos nebūt, esmu sapraties. Mazas nozīmes ir niekiem, lai ar dārgi tie, Tomēr tie var pazust. Draugi? Tie ir kopjamie. Tagad nu tu redzi, kam tad vajadzīgs ir draugs. Tad, kad liekas, pasaules nav – viņš tev acis slauks. Tagad varbūt redzi, kādēļ neaizmirst, Arī es tā vēlos dzīvot, ziedu pušķus vīst. Kaut es vienmēr būtu draugs, tas pacilā un dod, Vari noderēt un deri, varbūt trepi joz, Reizēm, laikam, padot trepi, tas tik labāk šķiet, Pat par to, ka pieņemt tādu. Brīnumaini iet. 12.10.2004 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |