 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Rīta pietura |
| Es pēdējā laikā pastaigājos, kā neesmu darījis agrāk, Uz darbu nu izkāpju pieturu ātrāk, lai garšotu rītu, tik labāk. Tā pastaiga minūtes ilgāka tik, bet bruģis, tas pievelk kā magnēts, Tā baznīca, cilvēki, tie, kas vairs neguļ, kam darīšanas, kam kas darāms. Es šo nakti arī tak pastaigājos, pēc dejām, kas atnesa baudu! Kad dejas ir skaidras un nakts arī tāda, tad viss ir tik redzams, es kļauju! Pēc dejām…kas nelika taksi man paķert, vai grūti ir saprast šo bildi? Vai taupība – ekonomija man sanāk? Vai arī es gāju, lai…silti? Es pēdējā laikā pastaigājos, vairs neskrienu tā, kā bij agrāk. Ir tā tik daudz lietas, kas jāsteidz būs citbrīd, ka brīdis ir dārgāks, kā senāk. Es pēdējā laikā pastaigājos, vairs negribu dzīvot pa tukšo. Pa tukšo man skaitās, ka steidzos un skrienu, bet finiša lentu kāds norauj. Ir dejas, kas sevī nes pameklēšanos, bet tās vairs man baudas tā nedod, Ir laiks, kad tām vieta, bet tagad sev laimi es rodu, kad neskrienu zvejot. Kad vēlos es makšķerēt zivi, tad springstu, ja zivis nav ezerā – bēda, Bet tagad es pats sevi makšķerēt eju, tā lielākā zivs ir es pats tak! Es pēdējā laikā pastaigājos, pie draugiem, pie cilvēkiem citiem, Kas zina, varbūt manis rītā vairs nebūs, tādēļ darīt visu, ko rītdien! Cik daudzam, ko sasteidzu ir sava jēga, cik daudzam ir nozīme kāda? Tik daudzam, kas šodien man sajust dod labi, tā pietura rītos ir mana! 02.09.2004 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |