 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Lemts! |
| Lai kā mēs negrozītos šajā saulē košā, Tās nelaimes tāpat nāks neprasot. Nav vērts tām bēgt vai iekrist bailēs, It viss, varbūt ir lemts, tad – nejokot? Ir mazliet skarbi redzēt grūtas dzīves, Vēl skarbāk apzināt, ka arī man tā būs. Neviens nav dzimis baltā laimes kreklā, Nevienam tukšu dzīvi neiegūt. Ja tiešām dzīvē mācāmies mēs zaudēt, Tad sabrūk ilūzijas – esmu cits! Tad tikai nepieķerties mantai, dzīvei, gaumei, Tad tikai baudīt mirkli katru, viss! Ir mazliet neparasti, kad nāk jaunas vērtes, Tās vērtīgākas ir kā vecās “labs”. Kad saproti, ka katrs blakus spēcīgs Un stiprs, vājš un gana intresants. Mēs mīlam pieķerties pie visa ērtā, Pie visa, kas spēj kādas baudas jozt. Vai tiešām nākas visu reizēm zaudēt? Lai saprastu, ka paši sev mēs laimi rod? Es šodien noguris un mazliet laimīgs esmu Par to, ka cilvēki, ko baudīt, apkārt ir! Es mazliet samulsis, jo visa ir tik daudzi – Nekad tam gala, malas nedarīt! Kā sajūta, ka viss jau padarīts ir tapis, Tā pēkšņi atkal priekšā pārsteigumi nāk. Nekad nekas nav sācies, ne tam beigties, Mēs procesā, ko jēgas plānot nav. 25.07.2004 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |