 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Par zemenēm un smaidiem |
| Man bail par šamo trako smaidu, Kas tā jau ir, bet dubults top, Kad dzirdu tavu balsi jautru, Man varavīksnes tiltu jož! Man bail par šamo trako smaidu, Kas ausīm pāri pārvilksies, Cik jocīgi tad izskatīšos, Kad plastiķis man klāt ķersies! Ir patīkami dzirdēt brīvu balsi, Kas rotaļājas, nespringstot! Vai tas ir tādēļ, ka es brīvi Pret tevi tiecos, neslēpjot? Tu saki, zemenes ir salganrūgtas, Kā pati dzīve? Nešaubos! Bet tādēļ jau es neatteiktos No mirkļiem, kas spēj paviļņot! Tā visa dzīve augšup lejup, Bet, kad ir kritumi, tad sūri klājas! Ik katrs rūgtums beidzas, ceļot, Ik katrs nazis kādam rokā griezis! Vairs nebaidos no trakā smaida! Tik baudu, brīnos, kā tas dubultojas, Ja pāršausies tas pāri manām ausīm, Tam plastiķis ir domāts, būs tam algas! :) 14.07.2004 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |