 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Laikapstākļu brīnumi |
| Par ko mani Dievs šitā nemīl? Vai esmu es slikts nu tik ļoti, Kad vēlos es satikt, kas sirdī, Tad gāž kā no spaiņiem, un klaji! Pirms aicināt randiņā Tevi, Es zvanīšu Met’reologiem! Un nedēļu nelikt tos mierā, Lai zinu, ka diena būs godiem! Tas augšā ar mani dzen spēles! Tas neļauj būt plānoti skaisti! Nu stāv jau man kaut kas uz mēles, Bet klusēšu, pieņem un radi! Vai mācīties pilotu kursos, Lai mākoņus dzenāt es varu? Pilots idiots gaisā skries, krustos Tas zilo debesi, karu! Es savākšu vārnas sev grozā Un mācīšu mākoņus knābāt! Ar spārniem tās sakulsies vējā Un atkal būs vētra, kā tāda! Vai varbūt tu viltniece liela? Vai varbūt tu maģijas kursos? Caur laikapstākļiem un lietu Tu saki, ka nevajag tuvot? Nezinu, nezinu, nezinu Neesmu gaišreģis dzimis! Zinu, ka sastingstu, stingstu, Kad domās kaut ieraugu tevi! Man spļaut ir uz apstākļiem stīviem, Tie padara tikai to citād! Nav plānu, kā dzīve, tas process, Kā ir, tā ir labi, tik lidot! Nav galamērķu un kalnu, Ir tikai viens lidojums baudāms! Man patīk pat lidot pret vēju, Ja redzu es tevi, jo vairāk! 11.07.2004 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |