 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Bagāžas jēga |
| Tu baidies, ka es atkusīšu, noslēpums nav tas, Tevi baida, tas, ka maitā ieskriešos es pats. Palikšu pret tevi paviršs, tas vēl nieks ir tāds, Bet, kā pati sajutīsies, pretsajūtiņās. Parasti, kad paviršība pretīm panāk mums, Sākumā ir aizvainojums, saukts kā pārpratums, Vēlāk atnāk paša jūta, rodas pārmetums, Ja jau tevi pavirši ņem, pašam gribas klupt. Censties pašam nebūt vieglam, vienmēr domāt spēt, Pagaidām tas pašprotami, bet, ko rīts var slēpt? Ja es gados paviršs, tātad arī pretsāpe nāk brēkt – Vienreiz, otreiz, citreiz kliegta, kamēr spēks ir dēt. Kādēļ gan es rakstu tādu, kādēļ man ir tā? Vienmēr, lai cik labi būtu, vajag padomāt? Gribu mācīties, kad labi, nesarežģīt prāt! Tomēr – atcerēties savus kluptos, jābūt bagāžā! Lai nekad nu nespēt domāt, kā kas maitāsies, Kamēr mirklis baudas, prieku, tikmēr - priecāties. Paradoksu mācēt sakaut, tas ir baudāties! Nedziļināt nākotnē, kad reģo kasīties! Bagāža ir laba lieta, kad ir līdzi tas, Kas pats nepieciešamākais, tas kas dzīvot nes! Bagāža ir prāta lieta, jāmet ārā viss, Kas tev traucē, mazliet protu, mācos tālāk dvest! 28.04.2004 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |