 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Salīdzinot |
| Kad tikšu vaļā atkarībām, uzrīkošu svētkus, Būšu varbūt laimīgāks es, tomēr - kas to zina. Kad tikšu vaļā ilūzijām, spēšu spēlēt flautu, Spēšu spēlēt tā, kā gribu, lūpas nestings ritmā. Mans šobrīd vēlas atbrīvoties, sajusties kā ģēnijs, Kurš spēj pats, ko gribas, veidot, tomēr – kas to zina. Varbūt, kad to izdzīvošu, kad to garām laidis, Tikai tad es sapratīšu – vajadzēja zināt. Kad tikšu vaļā greizsirdībām, kad tikšu vaļā no kārēm, Būšu varbūt stipri brīvāks, bet vai arī laimīgs? Vai tomēr tajās atkarībās neslēpjas kas retais, Tomēr – tik, ja abiem ķertas, tad jau ir tas māviens! Kā runā, ja jau abiem blīkšķis nāk pār slieksni svilpdams, Tad jau esot pārlaimība, tikai – tāds jau retums. Vai tik tad ir vērts skriet ritmā, ja ir šādi sanākts? Iespējams, ka tā ar ira, tomēr es vēl pajauns :). Vai vērts ir gaidīt lielo blīkšķi, reti dzirdēts tāds, Parasti jau pienākumi, neziņa liek stāt. Vai vērts ir skriet, kur pagadījies - tāds ir daudz kur stāsts, Parasti gan tas ir glābiņš: katram neiet “tā!”. Ik viss ir spēji jādara, cik spēj, tik darīt vaig, Lai vēlāk nenāk šaubīties par to, kā būtu būt. Ir jāiet, cik tāl iespējams, cik līdztiesība ļauj, Tad vēlāk būsi līdzsvarā, ka darīts viss, kaut lūzt! 19.04.2004 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |