 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Mulsi baudās |
| Mulsu skatienu, ja vēlies, šobrīd es tev lidinu. Nevēlies, man gribas, tomēr arī tevi saprotu. Mazu smaidu tevis ķeru, tik no sevis vēl protu, Vēlos, lai ar citu smaidi tevī mani šūpotu. Nevar saprast – topu brīvāks, vai ar kaut kā ačģārni? Man jau tagad vieglāk elpot, lai ar blakus pakūstu. Kā tāds saldējums, kam grādi ļoti spalgi dodoši, Arī tu man esi tāda, pašam kājas nodotu :) Stīvām kājām klāti pieiet, pasmaidīt, kad ietrīcos, Skan jau ļoti vienkārši tas, nespriež lai, kas nepazīst. Stīvām rokām kaut ko labu izdarīt, kad ievēlos, Tas nav viegli, tomēr baudās, pats es no šīm sajūtos. Vēlos iepazīt un saprast, vēlos, man to vajaga! Tad es spēšu sevis nocelt nost no šajām lūzijām! Tomēr, ek, cik laimīgs esmu, beidzot, šitā sajusties! Esmu cilvēks, arī muļķīgs, man tas ļoti patīkas! Lai vai kā, bet spēja sajust tā ir visu vērtākā, Tā tik ļoti saliek domāt, atliek tikai nosprēgāt. Lai jau runā tie, kas gudri – “sajūtas liek nedomāt”, Man jau, visi, piedodiet, nu, nākas padaudz apzināt. Saprotu es tagad “muļķus”, kas spēj runāt par zvaigznēm, Kuras nestu lejā, zemē, kuras tie tā pasniegtu. Tikai nezinu vēl skaidri , vai tie spētu, aizietu, Ja šai mūzai zvaigzne – “ne viņš”, kā tad zvaigznes cilātu? 09.04.2004 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |