 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Brīvam būt |
| Ak atbrīvo jel mani atkarībām, Vairs nevēlos es sevi mocīt tik. No savas puses beidzot atklātībām, No tavas kaut vai pļaukas šķil. Es jūtu, slēpjot sevi, kļūst tik grūtāk, Es jūtu, viens tai kraujā krītu, Man cits kas neatliek, kā atvērt vaļā Šo savu pārāk slēpto atkarību. Es laikam gatavs muļķi rādīt, Ja palīdzēs man brīvam tapt, lai ir. Es baidos tevis kā no sērskābītēm, Bet bailes pārvarēs, tik tas, kas ies. Vairs nevēlos ne tevis iekarot, nekā, Lai arī iekāre un tīkošana paliek, Bet tagad vairs man nav tā vajadzība dzīva, Man tagad vairāk nasta paša prāts. Ir laiks man atzīt arī savu vājo, Ka gadās, kā tiem parastajiem, Bet, atkal, ja nu reiz tā gadās, Tad pats es parasts, šujiet zārku :) Un jūtu es, ka vienam brīvam nekļūt, Es gatavs palūgt roku palīgā, Ja slēpju sevis, labāk nebūt, Es esmu gatavs rādīt, lai tik glābt. 21.03.2004 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |