 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Iespējās |
| Hei, parādi man savu ideālu, Lai vairāk saprotu, ka nederu es it ne kā! Hei, sagrauj manu muļķo ilūziju, Man pašam sāp un nespēju es drumstalās! Jā, zinu es, ka ideālam vērte nulle, Ka vienā brīdī viss spēj pārlekt augstlēkšām, Bet tik un tā es gribu šobrīd atteikt, grūti, Bet tomēr tas dos spēju atgūsmām. Hei, parādi man sevi nicinošo, Lai vairāk saprotu, ka muļķi mētāju. Nu, lūdzu, palīdzi man izdzēst lomu, Kas manī stulbi ideālus stumj. Jā, tas tik manā paša prātā Šo visu paradīzi rotāt spēj, Es zinu, tomēr, stāvot malā, Es neprotu šo puzzli reālēt. Hei, esmu gatavs būt pat maita, Lai tādu sevi rādi tu, kā būtu, Lai pļauku sejā sistu droša, taisna, Lai nesmaidītu, tam, kam negribētu. Man desmitgadu bērna domas, Sprauc prātā, tāds es nespējās, Kad sapinos es tādās svešās lomās, Tad prāts man atsakās un ieskrienas. Hei, uzruna tak pašam sev šī, Lai spētu es šo risināt kā īsts, Bet man jau apgrūtinājums šī jūra, Vairs nedzeros, bet ātrāk ārā tikt. 20.03.2004 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |