 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Cik cilvēcīgi! |
| Es gribētu tev piespiest ticēt man, Lai mīlētu un apbrīnotu strauji, Es gribētu ar spēku kaut vai triekt, Lai panāktu es savu, kā man labi. Es gribētu, lai atmet savas vēlmes, Lai pienāc klāt, vienalga, lai vai lūst, Es gribu pierādīt, ka deru kvēlēs, Kas der pat tad, ja šķietami es rūs. Es gribētu lai prātam manam taptu Tās tavas izvēles par labu man, Es gribētu, man brīžam ir vienalga, Es gribu tikai to, lai soli klāt. Lūk cilvēcība, man spožā daba, Es, pirmkārt, cilvēcīgs pret sevi ir, Vienalga man, kā notiek cita dziesma, Nu nav jau gluži tā, bet savu dzīt. Es gribētu tik to, kas tīkams man, Bet mācos saprast, katram tīkams cits, Un nevar gaidīt brīnumus par daudz, Ne visos makos krītam iekšā - čiks! Lūk man “cēlsirdība”, augšup šauj, Es gatavs visādi ir sevi pierādīties, Es viltībiņas gatavs ir pat saukt, Lai tikai kaut kā izrādītos. Vai atkal cenšos labāks būt, kā senāk? Pat nezinu, kā atbildēt uz jautājumu šo. Ir momenti, kad vēlmes šauj pār malām, Kā citronskābē soda bērta šūm. 17.02.2004 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |