 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Suņa ideja |
| Man suns jau mēnesi jūk prātā, Tas traks, ka nez kā nosaukt to, Tas blandās, durvis paver vaļā Ik visas, mūs tā kaitinot. Man domas paranojā skrietas, Tas seko ik uz soli man, Jau izzīlēju iedomkārtīs, Ka beigu dienas skaita man. Man suns jau mēnesi jūk prātā, Pa kājām mīl šis traucēties, Kur nevajag, viņš tagad maldās, Vai var būt vecumtriekas kliedz? Mans suns, kam dodu simtiem sauku - Par Minimumu, Žizeli Un arī Terabaitu, Žurku - Tas tagad jocīgs, griestos skrien. Un es ar savām muļķa steigām Tak tomēr viņu mīlu gan, Tā arī mana mazā žurka, Ko ķircinu un bakstu tā. Tik laika mazāk man šīm baudām, Jo, redz, es “liels un dižens vīrs”, Es veltos masu izrādītēm, Ne saviem tuviem, kam es īsts. Man suns jau mēnesi jūk prātā, Es visu mūžu, gan labprāt, Es domāju par daudziem priekā, Bet viendien, citu atkal - nē. Un mans suns atkal atver vaļā manas istabas durvis un aiziet tālāk. Atver tāpat vien. Var būt viņš vēlas, lai šī dzīvokļa iedzīvotāji atver durvis un ir kopā? Ne katrs savā istabā ar savām lietām, aiz durvīm? Man tam nav laika. Traki. Es atmetu tam ar roku un turpinu savus darbus. 16.02.2004 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |