 (www.feini.lv) |
| : Bērna Loģika |
| Meita: Tēti, kas ir padauza? Tētis: Ak, Dievs! Kur tu dzirdēji šo vārdu?... M.: Bērnudārzā. Jānīts teica, ka es esmu padauza. Jo es vinjam vairāk nedodu. Bet dodu Pēterītim. T.: KO?! M.: Mīksto lācīti. Nedodu spēlēties ar mīksto lācīti. T.: Ak, Kungs! Muļķis tas tavs Jānīts. Bet padauza, tā ir slikta sieviete, lūk kas tā tāda ir! M.: Slikta? Kāpēc? T.: Tāpēc ka tā ir pārdodama. M.: Tātad Māras tante arī ir padauza? Viņa taču pārdod veikalā. Tātad pārdodama. T.: Nē, Māras tante nav pārdodama, jo viņa nepārdod sevi, bet gan suvenīrus. Padauza parasti pārdod sevi. M.: Kā tas ir – sevi? T.: Ļoti vienkārši. Tas kas vēlas, var viņu nopirkt uz kādu laiku. M.: Priekškam? T.: Lai gulētu. M.: Gulētu? T.: Jā, vienā gultā. M.: Tātad padauza ir mūsu mamma? T.: Tu esi nojūgusies! M.: Bet viņa taču ar tevi guļ par naudu. T.: Par kādu naudu?! M.: Nu par tavu algu. T.: Vai tad tā ir nauda!... Nē, viņa ar mani guļ mīlestības dēļ. Es ceru... M.: Tāpat kā ar Artūra onkuli? T.: Ko? Ar kādu vēl Artūra onkuli? M.: No otrās kāpņu telpas. Nu, kad tu biji komandējumā, pie mums nakšņoja Artūra onkulis. Ar mammu vienā gultiņā. T.: Artūrs? Gultiņā? Nu es viņai rādīšu! Padauza!!! (aizskrien prom) M.: Dīvaini, kā gan mamma var būt padauza, ja viņa ar Artūra onkuli ne par naudu, bet gan mīlestības dēļ guļ?... |
| (31.08.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |