 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Līķīšu hronika |
| Pār citu līķīšiem tik čakli, Tas soļo pāri degungalu gaisā. Kā skudrām mazām pavasarī, Ko nemanām un nosoļojam mierā. Tik esot viegli panākt savu, Ja citi nemanāmi pazūd sīcot. Nekas, lai sīc par dzīvi savu, Ik katram pašam vajag sevi veidot. Tas saliek līķīšus zem kājām, Ik katrais pietuvina sprīdi klāt Tam plauktam, ko tik ļoti vajag, Tai atrodas tik daudz, ka viss vienalg. Es drīzāk klāju porolonus mīkstus, Nekas, ka iegrimst, lēnāk nāk Tās manas vēlmes, tomēr ticu - Bez līķīšiem var mērķi skaisti tapt. Ir katram iespēja kā izcīnīties, Tik viens to smalki, cits mazlietiņ rupjāk, Bet var ar sasniegt lielus mērķus Bez pārkāpšanas, iespējams, tik lēnāk. Iespēja, kā izvēlamies sasniegt savus mērķus. Ejot pār morālajiem līķīšiem, vai apejot, neskādējot. Vienmēr ir iespēja sasniegt mērķus bez pakāpšanās uz citiem. Tik pareizi uzsākt. Var nebūt arī atpakaļceļa. 14.01.2004 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |