 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Valsis vējā |
| Uz šādas nots tiek noslēgts krājums viegli! Jo plānots tas un attiecīgi – sauss. Bij laiks, kad vajadzēja plānot dzīvi, Tā varbūt ļaušu tagad lidot saukt! Mēs mācamies, kā brīvāk dzīvi elpot, Kā zaudēt atkarības, tomēr elkus gūt. Kā lapas, lidojošas vēja plūsmās, Mēs kaprīzējamies: “Nē, pārsteigum!”. Mēs plānojam ar mani vada galā, Lai lidojums ir tāds, kā gribas mums, Ar to mēs ciešam mazu sāpju varā Un brīnāmies, ka viss ir pārpratums. Lai ļauties katrā mirklī spēli spēlēt, Kā piedāvās tas vējš, tā valsi dzīt! Un kādēļ neļauties, ja varam peldēt??? Jo emocijas, bailes vilni sit!!! Kad iemācīsies uzticēties vējam, - Es mācos, veru sevi vaļā, ņem! –, Tad baudā brīnīsies par skaistām dejām, Ko zinājis vēl neesi un tās bij šeit! Mēs rokam sev tik tranšejas uz leju, Tās aprobežo taisnā leņķī iet! Tā vietā, lai mēs neraktu, bet smietu Uz klajuma un vējš mūs pamanīs! Vai šī kā apņemšanās izbeigt plānot? Es nevaru vairs pateikt, grūti teikt! Tik nodaļa, kas aizvērta tiek smaidot Un nākamajai nosaukumu negrasos vairs celt! 25.07.2004 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |