 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Soģa grēksūdze |
| Un vispār, piedot jel man, ka esmu soģis, Tāds bijis, savās nesapratnēs traks, Ar cirvīti es citiem skaistus skalpus, Kā indiānis citkrāsainiem, cirst. Es, nepieņemdams citas galaktikas, Tik savā planētā, un visiem citiem - karš. Tas aukstais karš jau lielā patiesībā Vien pašam sevī karot dveš. Jā, apzinos, ka patiesības daudz ir, Ka karotei ir pieci simti pušu, Un kā gan var tik vienu pašu Par īsto saukt, bet citas atkal noliegt? Ne esmu labs, ne esmu arī sliktais, Tāpat kā citi, katrs cenšas labāk. Un pārprotam mēs visi viens ik otru, Jo īpaši, ja paši sevi ganām. Es nojaušu, ik katram labas vēlmes, Ik viens tik labu domājot, ko dara, Tik labums katram savās redzēs, Un nesakrīt, tad nākas domāt, domāt. Tik ieprast katrā saskatīt tās domas, Kas liek tam darīt tā vai citādīgi, Un tad var būt es spēšu saprast lomas, Un mīlēt cilvēci tāpat, tik cilvēcīgi. 17.02.2004 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |