 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Robežsargs |
| Kur robeža, kur izvēlēties to, Kur doties līdzi, neprasot neko? Kur nejautāt, kur nedomāt neko, Kur pasaulei būs elpu iemantot? Nu neprast to, kā nesavtēties, Ir vēlmes vienmēr paskatīties. Ir vēlmes atrast piemēroto, Lai vienkāršotu sarežģīto. Vai labi ir tā prātam klausīt? Vai labi bija sirdij mācīt Par to, ka nemīlēt bez prāta, Un nedziļināt, ja nav sāta. Tā sanāk, mācīts neiemīlēt, Caur desmitiem es lecis cauri, Tad savādāk kā nevarēja, Bet nevar visu dzīvi šauri. Ir aizsargreakcijas augtas, Tik vienkārši un saprotami, Ja dedzinājies esi strauji, Tad, uguns, tālināta tiki. Vai labi ir tā prātam klausīt Un tikai visu spraigi domāt? Un štukot, kā nu labāk sanāk, Tik tad, pēc tam ļaut sirdij izlemt. Kur robeža, kur izvēlēties to, Kur doties līdzi, neprasot neko? Vai var būt tagad daba tāda? Vai blefotājus mālos stāda? Un robežsargs starp jūtām, dzīvēm Kā stāvējis, tā negrib aiziet. Tas sākumā tik apskatījis, Tik tad spēs pielaist, var būt mīlēt. Var būt kļūda. Audzinātā aizsargreakcija - distancēt jūtas no cilvēka, kas nederēs dzīvē. Jūtas un sadzīve. Un arī šeit ir problēma. Netiekot galā ar ikdienām. Bet ja tiktu, tad derētu. Ir iespējams. Vieglāk izvēlēties, ko mīlēt, atrunāties no tā, ko ne. Distancēties no tā, kas neder. Tik tas var kļūt par pieradumu - sijāt... 26.01.2004 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |