 (www.feini.lv) |
| Dzeja : ...Izdzīves |
| Ja saki, ka nepatīk cilvēki tie, Tu nespēj tiem dāvināt smaidus – Tad pirmkārt ir jāmeklē sakne ne šiem, Bet gan pie attieksmes spraigas. Ik katrā kas skaists var būt neatklāts, Var redzēt ar ļauno, ja grib - Bet, redzot tik vien kā tās samazgas, Vai jēga ir dzīvot, vai ir? Ik katrā, kurš nelabs vai gaumē tev nav, Ir rozīne, kuru tik rakt, Kad rozīne apakš, zem brilles tev lec, Tad mūzika dievīga skan. Bet, protams, ja pliķi man sejā kāds cērt, Ja atkārtots niķis lūk šāds, Tad aizgriežos, neredzēt skaisto, kas mīt, Visam ir mēri un gals. Lai kā, bet man sajūtas zināmas šīs, Kad visi tik sveši, vēl cik… Bet saskatot katrā ko burvju, kas trīs, Man pasmaidīt gribās, ak viss. 19.12.2003 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |