 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Burvīgā attīstība |
| Man šodien kreisā nierē klepo feminisms, Kad būs tas abās, ņemšu šautenes un šaušu. Ek, kā var vīrieti par zemāku tā darīt, Tas vīrietim dar tādu šausmu kaunu. Man reizēm pašauj mākons gaisā Es noturos, lai trīsburtvārdu neteikt, Es mācos būt kaut cienīgs saistot, Ka sievietei ir viss - tik smalki veikt. Jā, sieviete var darīt, ko vien vēlas, Pat šaubu nav nemaz un nebūs ar, Bet nelieciet tak vīrietim to saprast, Ka kontrolējiet, vārds ka jums ir tāds. Tā reizēm liekas, kur ir tādai vara, Tā pārtop vīrā, izskatu tik tur. Ir valdonība, tādā skumjā sērgā, Ka gribās novērsties un sevi durt. Var sieviete būt gudra, spēja, Tas tikai cildināms un skaists, Bet ļaujiet vīrietim tik justies tādam, Ka nav viņš mazāks, paklausīgs un nieks. Ja jūtas pārāka, kādēļ ne, bet ar to nevar aizvainot vīriešu jūtas, to nedrīkst izrādīt. Valdonīga sieviete zaudē savu sievišķīgumu. Kaut kur ir robeža, vismaz ārējai robežai der palikt. Interesanti novērojumi ir no malas, kā notiek. Vīrietim ir jāļauj domāt, ka viņam ir teikšana, lai arī viņam tāda patiesībā nebūtu. Lūk – gudra sieviete. 07.12.2003 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |