 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Blefmeistari |
| Kāds saņēmis ir darbu, kāds netīk – priecājas; Kāds iemīlējis būtni, kas nemīl – aizraujas; Kāds iestādījis koku, jo tā ir cildenāk; Cits aizsargājis draugu, jo - it kā - pareizāk. Kāds sagribējis lietu, kas citam patīkas; Kāds ievēlējies dāmu, kas draugam apskāvās; Kāds izzvejojis zivi, tam zivis nelabas, Bet domās katram automātā viss tas – patīkas (?). Ai melot nākas negribot, tā dzīvē vieglāk iet, Tie meli pašam sevī ir tie vieglie, patiesie. Ai melot bieži tādēļ skrien, ka dzīve spaidiem ir, Bet citkārt atkal izlaidība savu likmi veļ. Kāds visu dzīvi pavada pie garlaicības tās, Kas rodas, sevī melojot un īstās aizstumjas. Kāds visu dzīvi pavada tik smaidot priecības, Un var būt daļu laimības caur meliem iegūstas. Ir katram sava niša, ko iespēt atklāt var, Bet var būt tu to zini jau, vai arī nojaut kā. Ir katram sava pasaule, kur laimēs dzīvot var, Tik reizēm garām paejam un bļaujam citur “par”. 21.10.2003 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |