 (www.feini.lv) |
| Dzeja : It kā pats no sevis |
| No viena acu skatiens kāds, No cita vārdu krājums; Ir pašsaprotams lietotājs, Kas šādas vielas ņēmies. No kāda gaita pieņemta - Kāds cits ir piemērs bijis, Kā līgoties, vai staltam iet, Vai kuprī pasniegt sevis. No cita attieksmes, kas rūc It visur dzīvē, pašprotot, Kā nicināt vai gaisā celt, Vai arī sevi maldinot. No cita dzīves uzskati, Kā pareizi vai slikti; Par karaļiem vai pakalpiem Tad vēlamies kļūt dikti. Mēs skrienam kāri ievilkt to, Kas citos pieņemamais, Un sevī reizēm domājam, Ka esam savā dabā. Arī tu esi ko no kāda aizņēmies. Un nebūt tas nav slikti. Kā teica mūsu draugs “Mēs visi esam kastītes un vācelītes” vai kā līdzīgi. Tā ir cilvēka daba. Ir tik interesanti to pavērot. Kā citi mainās citu iespaidā. Niansēs, kas tiem tā patīk. Gribās smaidīt, to redzot. 07.10.2003 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |