es sēžu pie bišu
pamesta loga
un tēju sev gliemežu
mājiņās vāru
un smaržo pēc rasas
un zilajiem lieniem
un saubagotām
rožlapiņām
un smaržo pēc maizes
un valšiem un tulznām
pēc pelniem
platēm bez gramafoniem
pēc tramvaju elpas un
bezsugas krančiem
pēc upeņu krūmiem un
vadmalas vecas
pēc sēra benzīna
veļiem un vēja
bet vispār
pēc pērnajām rožlapiņām |