 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Ideālu pieturpunkts |
| Nāc pie manis, mazā, gādāšu Tev laimi, Tev ar mani sapņu dziesmas taps par zilu kaisli. Kad tu esi pasaulītēs, kas nes tādu domu, Kas ir manās citās dzīvēs - metīs malā lomu. Nāc pie manis, lielā, gādāšu tev mazās lietas, Kas tev citkārt neredzētas, garām ietas, smietas. Maza zāle - trešdienās tā izaugs visai liela, Apbrīnot to varēsi kā, bankas kredītlikmi. Nāc pie manis, skaistā, gādāšu tev šaubas, Vienmēr nepelnījis to, ka dzīve rada baudas. Sašaubījies, saļodzījies, dzīves neprasts muļķis, Neprotu sev pašvērtējumu celt, ja tam nejūt segas. Nāc pie manis, stingrā, tev ir dzīve tieša, Tev ir viss tik saprognozēts, viss ir kritizējams. Tu tak esi pašzināta, tu tik ļoti augsta, Man no tevis auksti sviedri, aizskrēja kā slaukti. Nāc pie manis, šaubās, tās tev nekliedēšu, Esmu es mazliet par plānu, var būt sapņus klāšu, Tu pie manis daudzsolībās, rindas izsijāsi, Man no šajām “smalkām” rindām bail kā brūcei sālis. Nāc pie manis, nu jebkāda, tev ir dzīve tāda, Ka ar mani nesadzīvot, man ir savi māli; Lai tev kājas ļoti garas, kāp tām kokos augšā, Man ir prātā tādi muļķi, kas kāpj stiklu kalnā. Manas kājas stiklos kāptas, pats vien tādus vēlis, Lai gan stikli nav tas ļaunais, slikti ir, kad ceļus Klāj kas sevis iedomāts un tas, kam tur nav vietas, Bet es ceļiem saku, mierā, radām savus ielas. Neveido ideālus, kuru nav. Neveido sevi par tādu, kas neatrod 05.10.2003 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |