 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Nesaklāja |
| Tam šorīt gulta jāsaklāj. Nav laika, labi būs. Tas aizskrien trakā sasteigā, Ar laiku pierod, rūs. Pēc kāda laika atkal rīts, Jau gulta ilgi tā, Nu šodien dušā laika nav, Gan rītdien paspēs kā. Tam duša reizi nedēļā Un gulta neklātā, Kā dzīve iestrādāta, kā – Tā arī aizlaista. Pēc laika attopas tas – O! Ir bardaks parocīgs Kādēļ ik laiku jākārto, Tāpat viss atrodams! Ir laiki jauni tuvumā, Ir progress saskatāms. Tas klausa – “šoreiz” vārdiņam Uz būtni šķaudīdams. Tas kādreiz darbā neiziet, Tā bija palaikam. Bet nu uz darbu nevajg iet – Mazliet tas pārcentās. Tas šoreiz iedzer pamazām, Nu šoreiz jau vēl var, Un arī citas dienas tā Tam paiet, līdzībā. Gan šoreiz draugu neciemos, Bet vairs jau draugu nav. Gan šoreiz, dzīvi noelpos, Bet tālāk, tad jau raug. Šoreiz, citreiz. Cik daudz gan var sadarīt, atļaujoties! Un sākām no gultas. Katram savs rezultāts, protams, būs. Tomēr gultas nesaklāšana nepaliek bez sekām. 03.12.2003 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |