 (www.feini.lv) |
| Lauris Krolis : Lietus dvēselei |
| Lietus brīžiem ir auksts un netīkams, Taču tas veldzē, izdziedē pasaules smeldzi. Debesu kalējam kaļot, Aizmūžu dzirnavām maļot, Lietus Māte noglāsta zemi, Ļaujot tai zaļot. Lietus Māte ir maiga. Mūsu dzimtenes skrāpētam vaigam Tā vēlreiz dzīvību dāvā, Smaidot nodabā savā. Lietus Māte ir dāsna, Cik var būt debesu būtne. Tik tiešām, viņa it sūtne No pasaules, kur mūžīga gaisma staro. |
| (15.07.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |