 (www.feini.lv) |
| Lauris Krolis : Lai nesadegtu |
| Ar skatu nākotnē, Ar pagājības rētām sirdī, Ar apklusušu saucienu, Kas mani mūždien tirdī Es klausos vējā, skumstu, Jo reiz par vētru pārtapt nevarēju. Tad nāca Pērkons, tērpjot mani smagās bruņās, Lai varu smejot ielekt ugunskuros Un nesadegt par pelniem, Kas dažreiz, vēja nesti, Sniegu zaimo traipiem melniem. Es klusēju, Jo runāt būtu lieki, Bet kliegt vairs nespēju aiz liela prieka. Smagums, kas mani visos laikos Pie zemes saistījis, nu izbalējis Un manai domai spārnus atraisījis. Nu varu līksmot, nu varu lidot droši, Kurp dodos es, skan taures uzvaroši! |
| (15.07.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |