 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Aiz lielās sienas |
| Maziņš esi, brīnišķīgais, Tavas attieksmes ir tādas, Nespējās vien atrauties skrien Manas acis tevī šādas… Tu vēl divgadīga, tevī Nemaitātas, nebaidītas Lielās domas pārvērpelī Attieksmītes siltas tādas. Tu sev mammai karotīti, Gribi pabarot ar tiesu, Tu vēl man to karotīti, Lieli reti tādu sniegtu. Tev tik skaidrs acu skatiens, Nespēj nodošanu sniegt. Tev it vienkāršs domu gājiens, Viss tā patīk, viss ir viens. Maziņš esi, brīnišķīgais, Māte tādu tevi ceļ. Apbrīnā pēc tavas mātes. Zinu, kādi ceļi veļ. Lai Tev dzīvē pietiek spēku, Tādu gaišu, tādu šo, Kas spēj aizstāt citu vēju, Kas dzen projām pārprasto. Nākotnē pār tevi velties Gribēs tādi citādie, Kam tā visa sasatrūcies, Kas pēc tevis nepratnē. Maziņš esi, brīnišķīgais, Paliec maziņš daļatnē. Neņem ciet šīs lielas nastas, Laime ir, kā tagadnē. 20.08.2003 Cilvēks pat nekontrolē to, kā viņš laika gaitā apaug ar sabiedrības problēmām. Bet gribās taču mums domāt, ka mēs kontrolējam it visu! Ne visi ir tik apbrīnojami, tik daudz ir atkarīgs no tā, cik mēs jūtam par vajadzīgu dot otram. Un cik varam, cik apzināmies utt. Tā ir tik daudzu ģimeņu problēma. Bet, kā redzam, ne visu. Ir vietas, kur piemēru meklēt, ne tikai apbrīnot, bet izprast un ņemt vērā. Ar smaidu par Elīzu, par sabiedrības stariņu. |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |