 (www.feini.lv) |
| Eižens Robērs : cilvēks ar dzeguzi |
| iegrimuši dobuļi un aklas acis dzeguze klakšķina vakara iestāšanos melnbalts ļaužu pūlis sastājies tur sauli vēl apgaismotu ku-kū krīt absurdi izsaukumi un dzīvā rinda samulst ku-kū vai dzirdējāt vai redzējāt vai nenobijāties mēmas mutes un kurlas ausis kāds ar zīmēm atstāsta Mocarta simfoniju un pūlis vēl pietur sauli lai redzētu dzeguzi važās sakalti locekļi statujām grīziņkalnā un vērmanītī kur slēpotāji nejauši nolauzuši vienīgo koku un putni apmaldās savās atbalsīs vēl ilgi pirms krēslas ku-kū kāds atsauc īstenībā un esmu jau ticis līdz simtam un lauzu rokas kur gan likšu tik daudz gadu |
| (05.07.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |