kad mēness nogrims
pašapmānos un viltū
atnāc ar savu sapni
cieši sažņaugtās dūrēs
sajauksim javu un cementa devu
uzcelsim pili purvmalas grīšļos
ar smaragda torņiem un atejām
plašām hallēm un sanskritejām
pašā vidū gan atstāsim tukšu
kur reizreizē nomesties ceļos
lai izlūgtos aizstāvību Dievam
no darba nogurušiem kad paliks vēsi
apliksim čūskas kā šalles
un cerēsim ka paliksim dzīvi
vēlāk mūs iekals granīta statujās
un noliks publiskā laukumā
kur baložiem tikties |