 (www.feini.lv) |
| Katrīna : Smagnēja aina dzīves teātrī |
| Ceļš melnbalts, debesis klusē Pasaulē šajā ir nopirktas skumjas. cits to pat nemana, kādam ir žēl Bet tu tam pa vidu, Lai cik tev tas smagi. Zirneklīt’s rāpo pa gurušu sienu Katram, ikvienam pat viņam tas sāp. Smagnēji elso paguris lauks Viņam tā sāpe sāp pat vēl vairāk. Kaut kur uz apvāršņa maldīga guns Tā nebij saule, tas bij tik māns Pasaulē šajā, kur nopirktas skumjas. Uguns deg pelēka, smagnēja tā Gaiss vēl smacīgāks, spiedošs un sauss. Cilvēks var pierast pie visa, kas jauns, Bet pierast, ka jāpierod nebūs tam lemts. Diena uz brīdi pārstāja pukstēt, Ne jau pa īstam, tas tik tev galvā. Gribējās aizbēgt no visa, kas dzīvs... Sāp, kad kāds atņem tev prieku un sauli Sāp, kad pasaule pārdeva dzīvi Nopirka spēku, kas sāpēs bij tīts... |
| (01.07.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |