 (www.feini.lv) |
| Kreile : Mandolīnas skaņās |
| P.s. Nezinu vai šo dzejoli sapratīs tie, kas nav ieklausījušies mandolīnas skaņās. Un varbūt arī nesapratīs tie, kas ir kalusījušies. Varbūt. Un vai vispār ir jāsaprot? Tā ir mana fantāzija, tā es to jūtu. Tā mandolīna skan manī. Sērīgi skaisti, jo kaut kas ir pazaudēts… Kas? ... mandolīnas drebošā sirds deniņos pulsē stīgas kā dzelzsceļa sliedes ietriecas austrumu logā kaur gliemežnīcās aug bērni kolbās Ādams un Ieva un portfelī salocīts sargsuns Nīče smejas par miroņiem atkal es zinu – tev asinssarkana balss kad pusnaktī dziedi virves dejotāju uz stīgas nosita elektrība |
| (30.06.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |