Salauztās lietus lāsēs
Krīt līmētas sirdis,
Atdziest..
Lietus iztvaiko vārdos
Un nolīst atkal
Pār mākoņos staigājošiem,
Pat domās zemi neskarošiem
Pēdējais aplis
Vienmērpietrūkstošais –
Lāse
Uz plaukstas,
No kuras padzerties
Un ļaut sev atkal
Par lāses tiesu dzīvākam būt |