 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Pļavā, uz zebras |
| Tu pārvērst gribi mani saldā augļa vergā, Kā govs uz pļavas zālāju, es tevi šodien plūc; Ar burvju vēzienu viss prastais pārtop rotaļā, Lai rītā trūktu priekškars, šodien motors rūc. Starp zaļām svītrām elpojam, pa baltām pāri slīdam, Iekš zaļām rodot dzīvības, bet otrās nemanot. Tā zaļibaltā zebra nav īsti latvisks dzīvnieks, Bet kā jau blusām kūleņos mums ekspresī šai tīk. Starp manām lielām acīm, kur tuvredzība slaistās, Starp tavu tālskati, kur zebra sirma top – Var meklēt paralēles, kamēr jēgas zaudēt, Kas zemi mēra grādos, tas radiānus zog. Tu glezno grūtu aizkalni, es līdzos piemālēt, Tad paskatos caur tālskati, man krampji kājās rod. Tu manī lūkojies, es zaļo acu varā, Tas netraucē mums dusmoties un pirti saplānot. 20.06.2005 |
| (21.06.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |