 (www.feini.lv) |
| Bagira : Dziesmiņa, kad teikts par daudz |
| Noraksim atmiņas dziļāk par pelniem, Lai tām klātu netiek neviens. Sūtīsim visu slikto pie velliem, Lai nu pazūd tiem pavediens. Nozagsim laiku un brīvību murgiem, Noraksim dziļi kapā, lai pūst, Lai mani steigā izteiktie vārdi Tiem par ļaunāko dāvanu kļūst. Paspēsim noķert vēju aiz astes, Paņemt sev azotē, lai nepazūd. Tur tas klusiņām sēdēdams gaidīs Kamēr par kāda likteni kļūs... Nebaidies zaudēt, kas dusmās ir iegūts, Tāpat jau slikti celtais viss grūst, Baidies tik pazaudēt to, kas tev vienīgs, To, kas dārgs un nebeidzams kļūst. Vārdi var atnākt un vārdi var aiziet, Domas var rasties un ātri zust, Tomēr mirkļa zibeņu rētas Arī pēc gadiem ilgiem spēj just... Nebaidies, neatstāj, glabā un mīli To, kas tev tuvāks kā vējš krūtīs šķiet, Lai tad netraucē maldi tev dzīvi, Murgi lai nerādās kad saule riet! Ieelpo gaisu un sajūti brīvi, Atbrīvo prātu, atļauj tam iet! Cilvēk, ja gribi izbaudīt dzīvi Vajag no dulluma kaut ko mazliet... |
| (22.06.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |