 (www.feini.lv) |
| Agy : “Izpriecas ir lūpukrāsa dzīvei, kamēr prieks ir spārni ...” |
| Vārdu autors - M. Zālīte Šie Māras Zālītes vārdi par izpriecām kā lūpukrāsu dzīvei, kamēr prieks ir spārni, man dziļi palikuši prātā. Kad pirmo reizi es izdzirdēju šos vārdus tie man šķita īpaši, bet tai pat laikā es pat nesapratu šo frāzi. Man vienkārši patika tas, kā vārdi skanēja. Tik daiļrunīgi... un skaisti ...Salīdzinājumi šajos vārdos man šķita kaut kas tāds ļoti īpašs un neparasts. Vai tad tā nav ? Vārdi ir tik īpaši, ka kļūst par mana domraksta tematu. Bet, nepārtraukti domājot par Māras Zālītes teikto, es to esmu sapratusi. “ Izpriecas ir lūpukrāsa dzīvei ...” Kad tad mēs lietojam lūpukrāsu ? Mēs taču to nelietojam katru mīļu brīdi, piemēram, mājās sēžot, bet gan tikai kaut kur izejot. Un tieši tā arī ir ar izpriecām. Neizklaidējamies jau katru mirkli. Patiesībā, es varu arī labi iztikt bez lūpukrāsas, un, manuprāt, arī bez izpriecām manai dzīvei nav ne vainas. Nav jau tā, ka bez tām varu pilnīgi iztikt, bet ... Tas ir tāpat kā ar manām lūpukrāsām. Bez higiēniskās lūpukrāsas es nevaru iztikt, un arī bez parastām izpriecām es nevaru iztikt. Šīs izpriecas – prieks, laime, joki ... Man vajag šo higiēnisko lūpukrāsu, jo bez tās manas lūpas kļūst sausas, sasprēgājušas un sāk plaisāt, šī lūpukrāsa man palīdz. Tāpat arī joki, prieks, laime ir tie, kas palīdz man dzīvot. Pateicoties tam manā dzīvē iespīd saules stariņš, un tā kļūst patīkamāka. Bieži vien higiēniskā lūpukrāsa dod lielāku labumu nekā parastā lūpukrāsa. Arī šīs mazās laimītes, jociņi un prieki mūsu dzīvei dod lielāku piepildījumu, optimismu un harmoniju nekā tusiņi un ballītes. Žēl tikai, ka mēs reti to spējam novērtēt tā, kā nākas. Bez higiēniskās lūpukrāsas ir arī tādas lūpukrāsas, kas mūsu lūpām piešķir citu toni, kas izceļ mūsu lūpas, padara tās skaistākas un spilgtākas. Tādas ir arī izpriecas. Šīs ir tās izpriecas, kuras mūs pacilā pilnīgi un dod mums pilnīgu baudu un labsajūtu. Šīs izpriecas – tusiņi, ballītes, atpūta – padara mūsu dzīvi skaistāku, piešķir īpašu noskaņu mums un dzīvei. Es šo lūpukrāsu nelietoju bieži, tāpat arī šīs izpriecas es baudu tikai dažreiz – ne jau katru dienu. Man liekas, ka, ja es sāktu šo lūpukrāsu lietot regulāri, tā nespētu vairs manām lūpām dot šo akcentu. Ja es katru dienu ietu uz ballītēm un tusiņiem, tad vairs nejustu šo patīkamo sajūtu. Tā kļūtu par ikdienu un vairs nespētu man sagādāt šo prieku, ar laiku apniktu un kļūtu par pienākumu un nastu. Manuprāt, lūpukrāsa ir jālieto, no tās nav jāatsakās, taču tā nedrīkst ieņemt galveno lomu mūsu dzīvē. Ir jāmāk to lietot pareizi. Bet kas ir spārni ? Māra Zālīte teica, ka prieks ir spārni. Vai tā tiešam varētu būt? Spārni ir tie, kas paceļ putnu debesīs, kas ļauj putnam lidot un notur viņu gaisā. Bez spārniem putns būtu tāds pats kā ikviens no mums. Tas nespētu pacelties gaisā un brīvi lidināties debesīs, nespētu izjust brīvību un prieku, ko sniedz šī brīvība. Cilvēka spārni ir prieks. Prieks paceļ ikvienu no mums debesīs – mūsu debesīs. Debesis ikvienam nozīmē labsajūtu, laimību, mieru ... Ja mēs spējam priecāties par dzīvi, tad esam laimīgi. Bet, ja esam laimīgi tad spējam priecāties un izklaidēties, izklaidēties spējam, kamēr esam priecīgi ... |
| (19.06.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |