 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Klauna nav |
| Laika trūkums, pārsaspriedzes , Galva dreb no frekvencītēm, Daudzu darbu pienākumus Reizēm nespēt pārvarītēm. Reizēm uznāk lielais reibums - Kā tāds mākonis ar svaru, Mācās, drāžas, gāž kā lielais Nospiež manu kluso garu. Tad jau it kā vajadzētu Nošļūkt kādā klusā stūrī, Tā kā čūskai – pagulētu, Ādu nomest, svaigu dzīvi. Tomēr atliek atcerēties, Kādu dzīvi citi kala; Nevaru es dīkā tverties, Nav tā mana baudītava. Sanāk tā, kad esi dažāds, Tev ir daudzu dzīvju gari, Dažiem no šiem laimīgajiem Gribās pildīt visus. Trakie. Reizēm domāts, var būt vajag Daļu nomest nākotnei, bet – Ja nu dzīvē nenoveikties – Vismaz kaut ko sasaspēt. Pieklauvēju savam klaunam, Liekos visai garlaicīgais. Klauns no manām lielām steigām Aizmidzis, ek nespējīgais. Attīstība, kustība. Īpašību zaudēšana. Klauns pazuda. Nezūdamības likums. Mazdarbība dod laiku domāt, attīstīt sevi vienkāršajā līmenī,bet tas aiziet, ja tam nav laika. 17.09.2003 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |