Pakaisīti naivuma pelni
Pa vējam,
Un veselību neuzlabo
Vairs pat
Pieķeršanās zaļajām tējām;
Pazuda svītras no zebrām
Pa dienu,
Bez nozīmes paliek
Rūtīs rakstītas iedomas
Par vieniem un daudziem,
Saprāta zudums dubulto
Tikai krītošās zvaigznes,
Spītējas..
Un nedod atpakaļ
Tik sen iegūto;
Garuma zīmes iegravētas
Pie līnijas,
Kur beidzas
“Pietikt ar nolemto” |