 (www.feini.lv) |
| Jeya : Nav nozīmes |
| Mana sasāpētā dzeja Izkūst tavās plaukstās. Un paliek pāri tikai pelni, Un nodziest uguns manās acīs. Nav spēka vairs celties no rīta Un sajust tavas aukstās rokas, Kā noziegums tavas lūpas Gulst man uz pleciem. Man bailes... Atvērt acis un redzēt, Ka tas nebija sapnis, Un saprast, Ka vairs jau nebūs kā agrāk. Vēl jūtu - pirms klusītēm aizver tu durvis, Man atvadu skūpstu dāvā uz lūpām, Bet, mīļais!, es neesmu princese, Un tu neesi nācis no pasakas! Es necelšos, nē! Un nekritīšu ceļos, lai paliec tu. Nav nozīmes lūgties, Viss palicis sniegā... – Gan mana sirds, Gan tavas bezgalīgās jūtas. |
| (08.06.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |