 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Mūzikls "Dzīve" |
| Skumji drošā mūziciņa blakus man tik saldi skan; Nedaudz, protams, mulsinoša. Vai tā plosa? Nu diez vai. Šo to stindzinošu, smagu, kā tas daudziem likties var, Ja tas tādu spaidu rada, neskaries tai klāt nekad. Man tā pauž ko dzīves vītu, ko no sirds uz notīm: “ BAM ”, To, ko acīs nepateiktu, to, kas, džinkstot, iekšā skan. Ja tev tā ko citu saka, ja tā saka: “Ņem un mal Savu grūto dvēselīti!”, bēdz, kur gaišāk, kur tā nav. Mūzika ir domu skaņas, domas, lūk, par skaņām top, Bet mēs skaņas domās pārvērst – te nu kā nu kurais prot. Vēl kas – domas dzīvē pārtop, tātad secinājums viens – Netopiet ar mūzām tuvi, ja ir šitāds pavērsiens! Ja ir sirdī grūtums sējies, dziļāk skumjās sēsties – nē! Steidz nu gaišās drēbēs tērpties, steidz, kur tevi atsūknē! Bet, ja dosies skumjās dziļāk – dziesmas, svece, citādāk – Tad man tevis žēl ir divtik – bendēt sevi, to nu māk. 22.01.2003 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |