 (www.feini.lv) |
| Maija : tik zemas debesis |
| tik zemas debesis un lija draugs gulēja uz auksta sola draugs nezināja saules manos matos lija stipri lija es gulēju uz drauga pleca man sala prāts melnos plankumos tas reizēm saista pagurušas dvēseles ar pavedieniem kuri rūsē un miesas vēlāk samaitātas pūst draugs spēlējās ar maniem matiem draugs roku turēja tik toreiz nebija viņš īsti draugs prāts melnos plankumos un debesis tik zemas mums vajadzēja debesīm tām pāri būt lai zeme tomēr paliktu zem kājām un mati saulainie lai spētu sasildīt |
| (30.05.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |