 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Dzīvot nav maz |
| Pa logu ārā – lielā migla, Es ar savu mazo sirdi Veramies un domājam, Un viens otru sargājam. Pa durvīm ārā – lielie ceļi, Tikai man tie svešādi; Ja nu tomēr savējie, Tad tie tukšā palaisti. Pa spraugām ārā – citi gaisi, Manējai nav gribēti. Visi gaisi tādi cauri, Nav kur manai iegulties. Pa lūpām ārā – sveši vārdi, Tā jau it kā labāk būs, Tad, kad nomirs cerībmāli, Tad var būt dzims, tas, kā trūkst. Pa plakstiem prātā – skaisti koki, Kam ir dobums aizdomīgs, Skaistuma tas vedināts, Ūdens ir par daudz tur krāts. Pa sekundēm šī dzīve iet, Kā vientuļš laika skaitītājs. Un skaitītājs kā ieciklēts, Pat stāties nemaz nedomā. Bet smaidi, smaidi, mazais draugs, Tu zini, viss jau kādreiz plaukst! Un baudi to, ko dzīve dod, Tas nav tik maz, kā daudzi raud. 14.11.2002. |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |