 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Mazliet atjautības |
| Pavēroju draugu kādu, Un kāds psihologs vēl skaitās, Kompromisu it nekādu, Attiecības pajūk – brīnās! Vai tad tas ir gudro lietās, Kad tu tik par sevi domās: „Lai jau mani ņem, kāds esmu, Darīšu, kā gribas, šeku!” Un tad brīnās, un tad raud, Dzīve kā tāds suns, kas gaud, Tad nu, mīļā, nebrīnies, Attiecībās paaudzies! Attiecības ir kā dārzs, Kurā katrs laimes stāds Netop tik no ūdens vien, Vajag arī saul, lai zied! Lūk tāpat ir arī dzīvē, Nevari tu tāpat mīlēt, Katrs meklē pieslīpēties, Tad var arī sarīmēties. Mēs tik visi gribam, lai mūs tāpat pieņem, bet ko mēs darām tā labā? 05.11.2002 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |