| Cik daudz zvaigžņu. Tik bieži tās krīt,
 Nekad nenokrīt,
 Tu esi redzējis,
 Kur tās nokrīt?
 Es nē.
 Bet ne jau tur tā sāls.
 Es gribēju pateikt,
 Ka esmu atradis
 Zvaigzni.
 Savu zvaigzni,
 Tā labprāt man vienam spīd,
 Man vienam ļauts to ķert,
 Ja tā krīt.
 Man vienam ļauts
 Tās siltumi izbaudīt,
 Man vienam ļauts
 Tumšajās naktīs
 Viņā lūkoties,
 Es zinu, skatās daudzi,
 Bet man vienam ir atļauja.
 Es tagad pasmaidu,
 Jo tik daudz zvaigžņu,
 Bet es redzu tikai to vienu,
 Uz ziemeļaustrumiem no manis,
 Tā spīd man vienam,
 Kāds prieks, kāda nakts.
 Žēl tikai, ka sirdī kas saka,
 Visas zvaigznes reiz krīt,
 Tev atļauts ķert,
 Bet nekad,
 Nekad nebūs lemts
 Noķert.
 |