 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Laika zobs (zobgalība) |
| Mazie, lielie, lepnie, prastie, Visādi, pa vietai naskie. Sejām nopietnām un striktām, *Intliģences izkārpītām. Intliģence katros laikos Laikam bijusi ir klāta, Sava laika kauna traipos, Tajos mode tika vākta. Intliģence, skatot apkārt, Laikam sanāk X , kas mainās, Lūk no tā, kā pludo masas, Intliģences mēru lasās. Katrs tāds priekš sevis ņēmis Ko no īstas pilnības; Un tad intliģents tas it kā, Nestrīdēšos, lauskains gan. Vienam it kā prātā māksla, Aizmirsa gan saprast vārgos, Citam atkal runa glīta, Grāmatas gan zin tik vākos. Atnāca kāds trakais - laiks, Ņēma pilnību un meta, Intliģences spulgā, džinkts! Katram tikai lauskas tika. 28.10.2002 *intliģence – dzejisks vienkāršojums vārdam inteliģence. |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |