 (www.feini.lv) |
| venija : Zīmēju... |
| Zīmēju sirsniņas. Zīmēju visur- burtnīcā, fizikas grāmatā, uz lapām, uz galda malām, uz svārku stūrīšiem, sev uz vaiga un draudzenei uz kakla. Zīmēju uz ielas, uz asfalta, smiltīs, puķupodos, uz mašīnu vējstikliem, uz māju sienām, gaisā. Zīmēju lielākas, mazākas, apaļas, ar asiem stūriem, bez vidus un ar bultām. Tik viena tāda- nekāda iznāca- šķība, greiza, ar nepabeigtu stūri un tārpu. Tā viņam- manam donžuānam, manam princim! Es to izgriezīšu no linoleja un aizsūtīšu viņam pa pastu. Nē, ne pa pastu- vēstules mēdz noklīst, un, ja nu viņš atpazīst manu rokrakstu? Labāk aiznesīšu pati, nē, kauns! Iemetīšu viņam to somā, jā! Tā būs vispareizāk... Viņš atrada!!! Kā? Ko tu dari? Kāpēc tu viņu met ārā? Tā taču ir sirds? Zinu, ne pati labāk, bet sirds? Viņš to izmeta. Izmeta kopā ar desmit citām. Donžuāns. Tādiem sirdis nevajag! Tikai linoleja pleķīšus, lai noklātu grīdas savā mājoklī. Labi, ka man nebija krāsas... |
| (11.05.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |