 (www.feini.lv) |
| Ronalds : Pagātne-nākotne |
| Es atskatījos atpakaļ, man aiz muguras dūmoja vēsture Cik muļķīgi nodedzinātas lietas un nākotne tikai deguma smaka Par laimi man blakus esi tu, muļķā būtne, uzticīga kā nekad Tu apsolīji mani nepamest un mīlēt nu mēs abi esam slimi Es tev par velti atdevu savu melnumu tu to klusējot paslēpi Mēs ienīdām viens otru par to, ka nespējām ticēt Mēs ienīdām ticību par to, ka tā nespēja neko citu Kā pārdot sēnes un ubagot mūsu dzīves tuneļos Diemžēl, vienmēr atnāk pavasaris, pavasaris ir visur Sniegs kūst un realitātē atsedz ziemā sakrājušos mēslus Mēs ieraugām to, ko sniegs no mums ir noslēpis Mēs ieraugām to, ko domājām, nevis teicām Vairs jau soli nav kur likt...sūdainā bezcerībā Tu atkal man soli, bet nu jau nevietā.. un nelaikā Tu visu laiku spekulē ar savu mīlestību, Piedod, bet tā man nenozīmē neko, tā spekulācija Es tikai uzjautrinos, tev sāp, mazas adatiņas Esmu nežēlīgs un dedzinu... Pagātne dūmos... nu bet Nākotne... nākotne sūdos. |
| (06.05.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |