Es izgāju piektdienas naktī
Lai tēlotu to, kas es neesmu
Un atstāju istabas skapī
Par dvēseli nosaukto mēslu
Mēs izgājām piektdienas naktīs
Un kabatās likdami ēsmu
Mēs skanējām neīstās taktīs
Un sēžam tur, kur nav krēslu
Tie izskrēja piektdienas naktīs
It kā no kaut kā tie bēgtu
Un pārvērtās pelēkās blaktīs
Kas melo, lai viens otru ēstu
Tu aizmigi piektdienas naktīs
Un domu tev nebij’ nekādu
Tu pateici to, kas nav sacīts
Pār acīm man pārvilki ādu |