Stikla trauks
Pilns sasistu lausku
Mana loga rūts saplīsa
Šodien
Es krāju iekšienē asaras
Neizraudātas
Pa vienai
Cerībā nogludināt lausku asumus
Un skaitu tās
Vienu par mīlestību, kura neeksistē
Vienu par tādu, kādu vēlos
Vienu par mani, kura neeksistē
Vienu par dzīvi, kādu vēlētos
Neskūpsti manu dvēseli- sagriezīsies
Neticu, ka asinis
Pilošās no tavām lūpām
Ir mīlestība |